Publikācija būvniecības portālā - www.abc.lv

Līdzīgu traģēdiju jau 2006.gadā piedzīvoja Polija. Katovices pilsētas tirdzniecības un izstāžu hallē sniega smaguma dēļ iegruva jumts. Bojā gāja 65 cilvēki. Tikai divas nedēļas vēlāk identisks negadījums notika Polijas pilsētā Zabžē, tomēr toreiz liktenis bija labvēlīgs un neviens necieta.

Jumta konstrukciju uzraudzība

Lai novērstu šādas nelaimes, divus gadus vēlāk Polijā tika izstrādāta jumta konstrukciju monitoringa sistēma, kas automātiski mēra jumta struktūras noslodzi un brīdina par tās izmaiņām. Drošības tehnoloģiju uzņēmuma "Consumo" pārstāvis Kristaps Kļaviņš atklāj, ka tā ir kā signalizācija, kas ziņo par jumta ieliecēm konkrētos punktos. Tos, savukārt, nosaka būvkonstruktors, kurš arī aprēķina katrā punktā pieļaujamo maksimālo jumta ielieces vērtību. "Ja sistēma ziņo, ka sasniegti, piemēram, 30% no pieļaujamās vērtības, tad var arī neko nedarīt. Ja sasniegti jau 50%, tad cilvēks zina, ka viņam ir jākāpj uz jumta un jāskatās, kas par lietu. Ziemā droši vien sniegs jānotīra, vasarā varbūt notekcaurules nav iztīrītas un ūdens sakrājies. Pie 70% jāpievērš pastiprināta uzmanība un, iespējams, jāevakuē cilvēki," stāsta Kristaps. Sistēmas gala versiju tirgū sāka virzīt 2012.gadā un nu ar to aprīkota liela daļa Polijas tirdzniecības centru, auto veikalu, loģistikas centru un citu ēku.

Par riskantām Kristapa kolēģis Jānis Jurķelis galvenokārt sauc tās ēkas, kas būvētas pēc vecajiem normatīviem – padomju laikā un līdz iepriekšējā Būvniecības likuma termiņa beigām. "Agrāk noteiktās normas katrs interpretēja pa savam, turklāt padomju normas slodžu ziņā ļoti atšķiras no Eiropas normām. Turklāt neviens jau nezina, kāds ir nolietojums un esošā jumta situācija ēkai, kas celta 60-ajos vai 70-ajos gados," tā Jānis. Viņš arī norāda, ka jaunajā Būvniecības likumā iekļautās normas rēķinātas ar lielām rezervēm, tāpēc jaunbūvēm visam vajadzētu būt kārtībā.

Trūkst reāla ēku kontroles mehānisma

Jānis un Kristaps uzsver, ka šobrīd lielas problēmas vērojamas ēku kontrolē, minot gan apsekojumu biežumu un tiem atvēlēto laiku, gan arī reāla kontroles mehānisma trūkumu, kā sekot līdzi un mērīt ēkas tehnisko stāvokli. "Vai vienmēr vizuāli var pateikt, ka tiešām viss ir kārtībā? Pēc papīriem ēkas celtniecībā izmantoto materiālu biezums atbilst, kopņu skaits atbilst, skrūves arī atbilst, bet varbūt ir nepareizi uzliktas šuves un jumta kopne kaut kur ir atrāvusies. Dokumentācijā un vizuālajā apskatē apsekojuma laikā viss ir kārtībā, bet pēc divām nedēļām varbūt vairs nav kārtībā," spriež Kristaps. Viņaprāt, būtu nepieciešams speciāls dienests, kas laika gaitā seko līdzi ēkas tehniskajam stāvoklim. Tādējādi tā interesēs būtu, lai ēkai viss ir kārtībā, jo nelaimju gadījumā atbildība gultos uz dienesta pleciem.

Viens no risinājumiem papildu ēku kontrolē būtu jumta konstrukciju monitoringa sistēmas ierīkošana. Tā vairāk piemērota publiskām ēkām, kur koncentrējas lielas ļaužu masas, jo tās var uzskatīt par riska zonām, kuras nepieciešams pastiprināti kontrolēt. Sistēma der ēkām ar atklātām jumta konstrukcijām, piemēram, Rīgas Cirkam un Centrāltirgum, lielām noliktavām un loģistikas centriem, arī daudzdzīvokļu ēkām.

Lai gan jumta uzraudzība ļauj laikus fiksēt tā pārslodzi, iespējami arī kanalizācijas sistēmas un elektrotīklu bojājumi, arī neatbilstības sienu konstrukciju mehāniskajai stiprībai, tāpēc ēku tehniskā stāvokļa uzraudzības dienests būtu neatsverama nepieciešamība.

Rīgas Motormuzejs – vienīgais Latvijā

Poļu izstrādājums nonācis arī līdz Latvijai, ar kuru jau aprīkota Rīgas Motormuzeja ēka. Jānis Jurķelis stāsta, ka ar jumta monitoringa drošības sistēmu iepazīstināti arī lielākie pārtikas tirgotāji un citas kompānijas, kas izrāda interesi, tomēr ieņem nogaidošu pozīciju. "Sistēma ir jauna un nezināma, tāpēc ir jāpaiet kādam laikam, lai cilvēki pie tās pierastu."

Lai gan varētu šķist, ka sistēma ir ļoti dārga, Jāņa kolēģis Kristaps Kļaviņš norāda, ka tās iegāde un uzstādīšana nesastāda pārāk liekas izmaksas. "Nedomāju, ka tās ir tik lielas investīcijas. Tas būtu tāpat, kā telpā vēlreiz ieklāt flīzes, turklāt ieguldītā nauda noteikti atsver sirdsmieru vēlāk," pārliecināts ir Kristaps.

Sistēma sniedz ne tikai drošību, bet arī finansiālu ieguvumu – iespējams ieekonomēt uz jumta tīrīšanas rēķina. Jānis un Kristaps stāsta, ka bieži ēkām tiek noteikts, pie cik biezas sniega kārtas jātīra jumts, tādā veidā arhitektiem un būvniekiem sevi pasargājot no atbildības, tomēr realitātē jumts paredzēts lielākai slodzei. "2013.gadā tikai trīs no Polijā monitorētajām ēkām sasniedza līmeni, kad bija nepieciešams notīrīt sniegu", tā Kristaps.